Psiholoģiskā drošība nāk no augšas
12. janvāris, 2026 pl. 8:51,
Nav komentāru
“Psiholoģiskā drošība nāk no augšas, nevis no apakšas”. Sen dzīvoju ar šo nez no kurienes nākušo sentenci un prātoju, ko īsti tā nozīmē. Diezgan pārzinu psiholoģiskās drošības būtību. Bet ar šo konkrēto atziņu dzīvoju kā ar kaut ko, kas prasa dziļumu.
Un dziļāk nonākot, saprotu, ka psiholoģiskā drošība nozīmē (arī) atļauju. Atļauju kļūdīties, atzīt (un labot) savas kļūdas. Atļauju uzdot neērtus jautājumus. Atļauju būt neērtam. Izteikt raizes. Bažas. Aizdomas.
Un atļauju var dot tikai tas, kam ir pilnvaras to darīt: vadītājs. Jā, šī atļauja droši vien nebūs precīzi verbalizēta un dokumentēta. Tā būs uztverta, sajusta un iedzīvināta konkrētās domās un konkrētā uzvedībā.
Psiholoģiskās drošības uzvedība bez uztvertās atļaujas nav īsti psiholoģiskā drošība. Tā ir anarhija.
